NEIZSTĀSTĪTAIS MEIEROVICA STĀSTS

"Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija" ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti.

Režisoram un Latvijas dokumentālā kino vecmeistaram Tālivaldim Margēvičam (“Šķērsiela”, “Sieviete, kura gaida”) šī sāpe ir personīga, jo viņš jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un uztaisīt filmu par šo tik nozīmīgo Latvijas vēstures personību. Pa šo laiku Margēvičs skrupulozi izpētījis teju katru Meierovica dzīves detaļu, vācot fotogrāfijas, arhīvu materiālus un liecības par tautas mīlēto ministru, kurš gāja bojā neviennozīmīgos apstākļos.

Tagad, 2017. gadā, režisora Tālivalža Margēviča vadībā filmas projekts beidzot saņēmis institucionālu atbalstu - tas iekļauts Latvijas Simtgades projektu pulkā un saņēmis daļu finansējuma no Valsts Kultūrkapitāla fonda, kas ļauj uzsākt filmas veidošanu. Filma par vienu no Latvijas vēsturē nozīmīgākajiem valstsvīriem beidzot ir gatava tapt. Bet vai Tālivaldim izdosies realizēt savu sapni? Finansējuma, kā vienmēr, maz, bet Meierovica lieluma valstvīrs pelnījis dižu filmu. “Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija” mokumentārā kino žanrā apvieno gan vēsturiski dokumentālu portretējumu par vienu no mūsu valsts pamatlicējiem, gan arī kāda režisora cīņu par filmu vairāku desmitu gadu garumā.

Attēlā: Režisors Tālivaldis Margēvičs filmas uzņemšanas laukumā

KAM NEPIECIEŠAMI LĪDZEKĻI?

Kā ikvienā kinofilmas veidošanā, izdevumu un vajadzību ir daudz. Taču ar Projektu Bankas atbalstītāju sniegtā palīdzība ļautu realizēt dažas ļoti īpašas ieceres.

INSCENĒJUMI

Lai filma būtu saistoša ne tikai vēstures entuziastiem un Z.A.Meierovica darbības pārzinātājiem, bet arī tūkstošu skatītāju auditorijai kinoteātros, TV ekrānos un Latvijas skolās, filmas veidotāji ir iecerējuši inscenēt divas ainas, kas bijušas izšķirošas Zigfrīda Annas Meierovica mūžā. Pirmā no tām - aina, kurā Meierovics, tobrīd kaismīgs Latvijas brīvības cīnītājs, nejauši nonāk vienā vilciena kupejā ar latviešu izcelsmes padomju aģentiem, kas, kā izrādās, brauc uz Maskavu atbrīvoties no... Zigfrīda Annas Meierovica. Otrā - Meierovicam liktenīgās autoavārijas aina. Abu ainu pienācīgai realizēšanai nepieciešams kvalitatīvs tehnoloģiskais nodrošinājums. Nozīmīga ir unikālās 20. gadu vides iedzīvināšana - tam nepieciešami autentiski, tāpēc dārgi tērpi, rekvizīti un filmēšanas lokācijas. Filmas inscenējumos galvenās lomas atveidos talantīgi un sevi apliecinājuši latviešu aktieri - Andris Gindra, Agnese Cīrule, Ģirts Liuziniks un citi.

ARHĪVU IZPĒTE

Tāpat filmas veidotāji ir izpētījuši, ka Francijas, Itālijas un citu valstu arhīvos glabājas nozīmīgas, Latvijā nepieejamas vēsturiskas liecības par Zigfrīda Annas Meierovica darbību. Arhīvos atrodamie noslēpumi var sniegt nozīmīgas atbildes par Z.A. Meierovica noslēpumaino dzīvi un būtiski ietekmēt filmas sižeta attīstību.

KĻŪSTI PAR FILMAS AIZBILDNI!

Ziedojot projektam, Tu ne vien sniegsi nenovērtējamu atbalstu Latvijas Valsts tapšanas perioda izpētē - mēs Tavu palīdzību patiesi novērtēsim arī ar vērtīgām dāvanām, kas priecēs vēl ilgi pēc filmas pirmizrādes. Katrs, pat pāris eiro liels ziedojums ļaus pietuvoties mērķim - uz Latvijas simtgadi un lauzt nu jau simt gadu ilgo atraidījumu sēriju un beidzot radīt filmu, kas būtu tās varoņa cienīga.

Palīdzi mums visiem uzzināt vairāk par mūsu Valsts sākumu un izcilu personību tās tapšanā!